Kredītvienošanās nianses

Šī dokumenta galvenā atšķirīgā iezīme ir tā, ka tas obligāti jāsastāda rakstiskā veidā un jānostiprina ar abu pušu parakstiem.

Kredītlīguma būtība: banka kreditora personā apņemas izsniegt noteiktu naudas summu aizņēmējam, bet pēdējais apņemas termiņā un pilnā apmērā dzēst savu parādu kredītorganizācijai. Kredītlīgumam nav precīza formulējuma, bet saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu tam obligāti jāietver galvenie punkti.

Katrs kredītlīgums tiek iedalīts 2 galvenajās daļās: pirmā – preambula, kas satur pušu nosaukumus un sadarbības mērķus; otrā – nosacījumi, ar kādiem tiks izsniegts, bet pēc tam atgriezts kredīts, norādot gada likmi un citas atmaksas nianses.

Kā noslēgt kredītlīgumu

Pirmkārt, potenciālajam aizņēmējam būs nepieciešams savākt bankas pieprasīto dokumentu paketi, reizē ar to iesniegt pieteikumu aizņēmuma saņemšanai, kurā tiks norādīta vēlamā aizņēmuma summa, atmaksas termiņš, mērķis un nodrošinājuma forma (ķīlas īpašums, galvojums vai bankas garantija). Tiklīdz banka izskatīs pieteikumu un pārējos dokumentus, tā varēs pieņemt lēmumu. Ja tas būs apstiprinošs, puses varēs satikties, lai rakstiski apliecinātu saistību uzņemšanos.

Par līguma darbības pirmo dienu tiks uzskatīts datums, kad nauda ieskaitīta aizņēmēja kontā vai saņemta skaidrā naudā kreditora kasē. No tā brīža saistību izpilde pāriet pie aizņēmēja, jo kreditors jau ir izpildījis savu solījumu: piešķīris līgumā atrunāto naudas summu.

Vai var mainīties līguma nosacījumi

Pamatojoties uz likumiem par kreditēšanu, bankai nav tiesības vienpusējā kārtībā mainīt kredītlīguma nosacījumus, ja nav tikusi sastādīta un parakstīta papildus vienošanās, kas pieļauj kredītlīguma nosacījumu maiņu.

Pārējos gadījumos kredītlīgumā var veikt izmaiņas tikai ar tiesas lēmumu, ja tā laušana:

• var nodarīt būtisku kaitējumu abām pusēm, kas būs lielāks nekā kaitējums, kas nodarīts, pārtraucot attiecības.
• Ir pretrunā sabiedrības interesēm.

Kredītlīgumu var arī automātiski pagarināt (prolongācija), ja šis nosacījums ierakstīts pamatlīgumā vai papildus vienošanās.

Nosacījumi līguma laušanai

Kredītlīgumu var lauzt kā pēc abu pušu savstarpējas vienošanās, tā arī vienpusējā kārtībā, piemēram: aizņēmējs var pārtraukt kredītlīguma darbību, ja banka nav pārskaitījusi uz viņa norēķinu kontu solīto naudas summu vai pārskaitījusi to nepilnā apmērā pēc noteiktā termiņa ar citiem nosacījumiem.

Kreditoram ir tiesības lauzt parakstīto līgumu šādos gadījumos:

1. Samazinoties aizņēmēja maksātspējai.
2. Ja pastāv riski, ka aizņēmēja uzņēmums tiks likvidēts, ja tā ir juridiska persona.
3. Pasliktinoties kredīta nodrošināšanas nosacījumiem, ja banka par to nav atbildīga.
4. Ja aizņēmējam (uzņēmumam) draud bankrots.
5. Mainoties aizņēmēja organizācijas struktūrai vai samazinoties tā statūtu kapitālam.
6. Ja aizņēmējs iesniedzis prasības pieteikumu pret kreditoru, ja tā apmaksa var novest pie kredītsaistību neizpildes.
7. Ja aizņēmējs atsakās izpildīt parakstītā kredītlīguma nosacījumus.
8. Ja aizņēmējs līgumā norādītājā termiņā neveic naudas summu, maksājumu un citu izdevumu atmaksu.
9. Ja kredītlīdzekļi netiek izmantoti paredzētajam mērķim vai naudas izlietošanu nav iespējams kontrolēt.

Kredītlīguma aizliedzošās īpašības

Līdztekus galvenajiem nosacījumiem kredītlīgumam ir arī papildus nosacījumi – prasības aizņēmējam, kas zināmā mērā ierobežo viņa iespējas.

• Aizliedzošie: ierobežo aizņēmēju veikt noteiktas darbības visa atmaksas perioda laikā. Šie ierobežojumi tiek noteikti pašā kredītlīgumā. Parasti tie aizliedz aizņēmējam nodot savus aktīvus kā nodrošinājumu citiem kreditoriem.
• Ierobežojošie: šādi nosacījumi nosaka limitu izdevumiem vai aizliedz paaugstināt darba algu, prēmiju, avansa maksājumu līmeni uzņēmuma – aizņēmēja darbiniekiem, kā arī neļauj palielināt investēšanas apmērus savā kapitālā.

Līguma nosacījumu neizpilde

Kredītlīgums tiks uzskatīts par neizpildītu vai pārkāptu, ja aizņēmējs nespēs atmaksāt lielāko parāda daļu vai līdz noteiktajam datumam neapmaksās gada likmi. Par pārkāpumu var tikt uzskatīta arī situācija, kad aizņēmējs, lai saņemtu kredītu, ir krāpies un sniedzis bankai nepatiesas ziņas par saviem finanšu pārskatiem.

Bankai visu aizņēmuma atmaksas periodu ir tiesības kontrolēt aizņēmēja uzņēmuma saimniecisko darbību, pārbaudīt finanšu pārskatus un uzraudzīt kredītlīdzekļu izmantošanu. Visi aizņēmēja darbības kontroles pasākumi tiek veikti, realizējot pastāvīgu un ciešu kontaktu starp banku un uzņēmumu.

Ja aizņēmējs pārstājis pildīt savas saistības, kreditoram ir tiesības:

• Apturēt nākotnē ieplānoto kreditēšanu.
• Pieprasīt no aizņēmēja atlikušā parāda apmaksu, ja nākamā kredīta iemaksa netiks veikta termiņā vai pilnā apmērā.
• Brīdināt aizņēmēju par to, ka saistību neizpilde līdz konkrētam datumam novedīs pie kreditēšanas pārtraukšanas šajā bankā.
• Pieprasīt no aizņēmēja pirms termiņa atmaksāt visus agrāk ņemtos kredītus (ja aizņēmējs sistemātiski un mērķtiecīgi izvairīsies no saistību izpildes).

Pēdējais punkts obligāti jāieraksta katrā kredītlīgumā, vadoties no spēkā esošās prakses attiecībās starp banku un kreditoru.

Ja aizņēmējs, kas nepilda savas parādsaistības, ir fiziska persona, tad saskaņā ar likumdošanu viņam tiks piemērota mantiskā atbildība. Ja aizņēmējs ir uzņēmējs, tam visdrīzāk tiks pieteikts bankrots. Informācija par bankrotu ir jāizplata ne tikai kreditoriem, bet arī dibinātājiem un kontrolējošām valsts iestādēm. Šīs ziņas ir jāizplata publiski ar masu informācijas līdzekļu palīdzību.