Kā var norēķināties par lietotu auto?

Dienestam ir divi galvenie darba virzieni: tas grib piespiest auto tirgu strādāt legāli un caurspīdīgi, kā arī samazināt skaidru līdzekļu apgrozījumu automašīnu pirkšanas un pārdošanas darījumos. Tieši par to VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine sagatavojusi nelielu ziņojumu un lūk, ko ir izdevies noskaidrot.

Cīņa ar karuseļu shēmām auto tirdzniecībā aizsākās jau 2016.gadā pēc veiktajiem labojumiem normatīvi tiesiskajā bāzē, pieņemot jaunu likumu par ceļu satiksmi 2017.gada 1.janvārī. No šī brīža VID ir gandrīz izskaudis nelegālos darījumus, bet cīņa turpinās arī šodien. Kopš šī likuma pieņemšanas Latvijā ievestās automašīnas tiek stingri kontrolētas – visa uzmanība tika vērsta uz juridiskām personām piederošo automašīnu reģistrāciju. Kontrole skāra visas Latvijas Republikā ievestās automašīnas (pirmo vai ne pirmo reizi) esošā gada un piecu iepriekšējo gadu laikā. Saskaņā ar likumu ievesto automašīnu nedrīkst pārreģistrēt pirmās 15 dienas kopš brīža, kad tā ir šķērsojusi Latvijas robežu.

Sandra Kārkliņa Ādmine informē, ka, pateicoties savas pārvaldes veiktajam sarežģītajam darbam, viņi varējuši 2 gadu laikā ienest valsts budžetā aptuveni 30 miljonus eiro. VID kontroles lokā nokļuvuši arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar lietotu auto tirdzniecību. Darbs ar šīm kompānijām tiek veikts ar attālinātā monitoringa palīdzību un personīgām pārbaudēm pārdevēju tirdzniecības vietās. Šobrīd dienests turpina strādāt ar šīm personām, kas iesaistītas fiktīvos auto tirdzniecības darījumos. Šo personu galvenais mērķis ir mahinācijas ar transportlīdzekļu atdzīšanu uz Latvijas teritoriju. Vēlāk šīs automašīnas tiek reģistrētas, noņemtas no uzskaites un pārdotas.

Šobrīd visa VID uzmanība ir vērsta uz fiziskām personām, kas nodarbojas ar nelikumīgu auto tirdzniecību. Viņu galvenā shēma ir auto dokumentu viltošana, kas it kā apliecina, ka transportlīdzekļi tikuši iegādāti ārvalstīs. Šai sakarā viņi neievēro 15 dienu auto reģistrācijas aizliegumu, kā arī ienākumu nodokļa apmaksu un nodokļu deklarācijas iesniegšanu. Šīs personas nepārtraukti riskē nokļūt VID redzeslokā un tikt noķertām par nelikumīgu uzņēmējdarbību.

Šobrīd VID cenšas panākt jaunu likumu pieņemšanu, kas paplašinātu tiesisko bāzi fiziskām personām, kuras nodarbojas ar auto tirdzniecību. Par vienu no šādu personu darbības kontroles metodēm kļūs aizliegums pārreģistrēt automašīnu, kas ievesta Latvijā jaunā vai lietotā stāvoklī. Bet aizliegumam uz pārreģistrāciju būs laika ierobežojums.

Pār vēl vienu jaunievedumu kļuvis aizliegums izmantot skaidru naudu auto pirkšanā – pārdošanā. Auto iegāde par skaidru naudu vairs nav iespējama, ja auto cena pārsniedz 7200 eiro.

Kā skaidras naudas aizliegums ietekmējis citas dzīves jomas?

Kopš 2019.gada 1.maija Latvijā ir pieņemts aizliegums norēķināties skaidrā naudā, iegādājoties nekustamo īpašumu vai automašīnas. Ja pirmajā gadījumā veto ir kategorisks raksturs, tad otrajā tiek pieļauta apmaksa skaidrā naudā, ja auto cena nepārsniedz 7200 eiro.

Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ir vismaz viens bankas konts un tam piestiprināta kredītkarte. Vien 10% Latvijas iedzīvotāju izmanto tikai skaidru naudu. Bet pat cilvēkiem, kuriem ir vairāki konti dažādās bankās, gadās situācijas, kad steidzami nepieciešama skaidra nauda, piemēram, ja sabojājies termināls veikalā vai tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas bankomāts. Identisks sašutums cilvēkiem ir arī situācijās, kad veikals par savām precēm vai pakalpojumiem pieņem tikai skaidru naudu, bet tuvumā nav nevienas bankas vai bankomāta. Tieši tāpēc skaidras naudas apgrozījums tuvākajā nākotnē pilnībā neizzudīs, bet tiks būtiski samazināts.

Skaidras naudas izņemšanas no apgrozījuma piekritēji savu viedokli pamato ar ēnu ekonomikas attīstību Latvijā. Un kaut arī 2018.gadā netika novērota būtiska ekonomiskā lejupslīde, juridisko personu ēnu ekonomika kļuvusi daudz pamanāmāka. Tehnoloģiju pasaules eksperti mums apgalvo, ka, lai samazinātu skaidras naudas apgrozījumu, nekas nav jādara – nākamajos 15 gados Latvijā tikpat kā nebūs skaidras naudas. Bet jau pēc divām vai trim paaudzēm naudas banknotes un dzelzs monētas kļūs par gardu kumosiņu ikvienam kolekcionāram.

Tomēr Latvijai 15 gadu termiņš – tas ir pārāk ilgi, tāpēc jau pavasarī LR Finanšu ministrija izteica priekšlikumu veikt labojumus likumā par nodokļiem un nodevām un piedāvāja aizliegt auto pirkšanas – pārdošanas darījumus, ja transportlīdzekļa cena pārsniedz 1500 eiro. Par laimi šai iniciatīvai nebija piekritēju, un piedāvājums palika tikai piedāvājums. Šai sakarā liela daļa darījumu auto tirgū joprojām tiek veikti ar kases operāciju palīdzību. Pēc ekspertu datiem auto tirgū 90% no visām lietotu transportlīdzekļu pārdošanām notiek ar skaidras naudas palīdzību.

Opozīcija skaidras naudas norēķinu ierobežojumiem auto tirgū

Auto dīleru asociācija Latvijā iebilda pret šādiem ierobežojumiem, tā arī paziņoja, ka ar šādu regulējumu daudzi auto dīleri pārvietosies ārpus valsts robežām, tādējādi aizvedot no valsts lielu kapitāla un ekonomikas daļu. Un jau 2017.gadā eksperti varēja vērot auto biznesa lejupslīdi Latvijā – tīro pārdošanu īpatsvars bija 1,19 miljardi eiro, laikā kad Igaunijā šis skaitlis sasniedza 2,47 miljardus eiro, bet Lietuvā – 2,21 miljardu eiro.

Kā tika ierobežotas kases operācijas (skaidrā naudā) fiziskām personām:

1. Kases operācijas par summu, kas pārsniedz 7200 eiro, ir aizliegtas neatkarīgi no tā, cik etapos tiek veikta operācija.
2. Kopš 2019.gada 1.maija netiek pieļautas skaidras naudas operācijas darījumos ar nekustamo īpašumu.