Dažreiz mēs pat no visprofesionālākajiem finanšu medijiem bieži dzirdam par kredītu “kaitīgumu”. Tomēr pagaidām nepastāv citas alternatīvas, lai apmierinātu cilvēka steidzamās vajadzības. Kredīti ir stingri ieņēmuši savu nišu mūsu dzīvē, un bez tiem daudzas ikdienas problēmas būtu vienkārši neatrisināmas. Tāpēc prātīgāk būtu visus kredītus iedalīt “labajos” un “sliktajos”, bet kā atšķirt pirmo no otrā?
Ja varat paredzēt savu finanšu situāciju nākotnē un esat pārliecināts par patreizējo stabilitāti, tad neliels kredīts jums nevarēs kaitēt.
Visumā kredīti ir jebkuras veselīgas tirdzniecības un ekonomiskās zonas neatņemama sastāvdaļa. Ar kredītu palīdzību preces un pakalpojumi apgrozās daudz ātrāk, tāpēc aizņēmējs var cerēt uz palielinātu peļņu, ņemot vērā to, ka arī kredīts tiks atmaksāts savlaicīgi un pilnā apmērā. Problēmas ar kredītiem sākas tad, kad uzņēmums vai fiziskā persona nav pratuši reāli novērtēt savas iespējas un parādu apjoms tikai “lavīnveidīgi” pieaug: aizņēmējam nav pietiekami daudz naudas, lai pilnvērtīgi atmaksātu iepriekšējo parādu, tāpēc, lai to izdarītu, viņš noformē jau nākamo kredītu. Un tā kredīts pēc kredīta.
Šī jucekļa vidū tomēr ir apstāklis, kas palīdz atšķirt “slikto” kredītu no “labā”: kredīts – tā ir jūsu nākotnes peļņas iztērēšana, kas tiek noformēta steidzamības kārtībā, lai saņemtu konkrētu labumu. No tā var viegli izdarīt pretēju secinājumu: ja pēc kredīta saņemšanas un tā atmaksas procesā jūs sākat saņemt palielinātu ienākumu apmēru, tad šādam kredītam ir tiesības saukties par “labu”. Uz šādām situācijām var attiecināt kredītus, kas tiek paņemti, lai palielinātu ražošanas apjomus uzņēmumā vai ar mērķi atvērt biznesu. Šajā gadījumā jūsu ienākumi segs visus izdevumus, kas saistīti ar paņemtajiem kredītiem vai kredītu, un rezultātā jūs iegūsiet “plusus”, nevis paliksiet “mīnusā”.
Bet ja tomēr esat nolēmis nobaudīt izreklamētās šefpavāra vakariņas labākajā restorānā, bet jums tam nepavisam nepietiek naudas līdzekļu, un tāpēc jūs maksājat ar kredītkarti, tad tas ir ātrākais ceļš pie bankrota. Šāda kredītlīdzekļu tērēšana nav attaisnojama, un tās mērķis jums nepalīdzēs nākotnē atmaksāt kredīta parādu. Tieši šādi kredīti ir jāsauc par “sliktajiem”.
Kredīts pats par sevi nav nekas slikts, tāpat kā nepieciešamo lietu iegāde par kredīta līdzekļiem. Bet, ja iegādājamie objekti labvēlīgi neietekmēs gaidāmo ienākumu apmēru, tad var uzskatīt, ka jūs tos esat nopircis par sadārdzinātu cenu, jo jums būs jāatdod ne tikai pati iegādātā objekta cena, bet arī kredīta procenti. Un šāda rīcība divreiz “sit” pa jūsu kabatu, jo:
1. labākajā gadījumā tam nebūs pozitīva efekta uz gaidāmo peļņu, un nereti būs nepieciešami arī papildus izdevumi;
2. jums būs jāpārmaksā par iegādi, samaksājot kredīta procentus.
Mēs varam bezgalīgi uzskaitīt iespējas, kādām vajadzībām mēs varētu iztērēt “slikto” kredītu. Daudzi no mums ir pieraduši sev neko neatteikt, turklāt viņi pat nevēlas ieskatīties nākotnē un plānot savus nākotnes izdevumus tā, lai pirmkārt varētu atlikt naudu kredīta atmaksai. Daudz īsāks ir lietu saraksts, kurām mēs varam iztērēt “labo” kredītu.
1. Mācības un izglītība. Šādiem mērķiem izmantotie kredīti gandrīz vienmēr ir “labi”, jo tās ir investīcijas jūsu nākotnē vai jūsu bērnu nākotnē. Paņemtais kredīts nākotnē noteikti pārvērtīsies par tiešo peļņu labas profesijas un darba algas veidā. Bet nedrīkst ignorēt vienu svarīgu apstākli: kredīts ir jāiztērē pareizi piemeklētas profesijas apmaksai atbilstošā prestižā augstskolā.
2. Kredīti, kas paņemti nekustamā īpašuma iegādei. Šāds kredīta veids visos laikos tiks uzskatīts par “labu”, jo daudzus gadus maksāt sveša dzīvokļa īri ir pārāk dārgi. Tieši par tādu pašu naudu jūs varat atmaksāt paņemto hipotekāro kredītu, un jau pēc dažiem gadiem kļūt par pilntiesīgu sava mājokļa īpašnieku.
Hipotekāro kreditēšanas veidu var izmantot arī pretējā virzienā, bet arī ar labumu: jūs noformējat kredītu mājokļa iegādei, kuru vēlāk izīrēsiet. Ar līdzekļiem, kas saņemti no īres maksas, jūs varēsiet atmaksāt pašu kredītu, rezultātā pilnīgi bez maksas saņemsiet dzīvokli savā pilntiesīgā valdījumā! Jebkurā gadījumā, jebkurš nekustamais īpašums – tā ir “iesaldēta nauda”, kuru vissliktākajā gadījumā iespējams atgūt skaidrā naudā, pārdodot nekustamo īpašumu.
3. Biznesa pirkumi. Kredīti šādiem pirkumiem paredz, ka iegādātās lietas turpmāk varēs “pelnīt” naudu. Ir milzum daudz šādu piemēru:
• automašīna taksistam, kas iegādāta kredītā, nesīs daudz lielāku peļņu kā pārvadāšana ar īrētu automašīnu;
• šujmašīna šuvējai, kas profesionāli nodarbojas ar individuālu apģērbu šūšanu pēc pasūtījuma;
• fotoaparāts populāram fotogrāfam u.t.t.
Bet pat pirms “labā” kredīta paņemšanas jums ir jāsalīdzina gaidāmās peļņas apmērs ar minimālo kredīta maksājumu. Ja pirmais lielums būs lielāks par otro, tad kredīts garantēti būs “labs”. Tomēr, iegādājoties biznesa lietas, izņēmumi ir sastopami samērā reti.