Visas kredītu vēstures Latvijā vienā sarakstā

Bāze tika izveidota 2003.gadā. Šīs glabātuves galvenā funkcija bija ziņu savākšana par parādniekiem, kuri nokavējuši savu kredītsaistību atmaksu. Šeit tika iekļauti kā lieli uzņēmumi, tā arī parasti iedzīvotāji. Bet drīzumā parādnieku reģistrs pārauga daudz lielākā bāzē ar nosaukumu “Kredītu reģistrs”. Šīs pārmaiņas notika 2008.gada 1.janvārī un, tāpat kā parādnieku reģistrs, arī Kredītu reģistrs pieder un to kontrolē Latvijas Banka.

Jaunais modificētais saraksts ar nosaukumu “Kredītu reģistrs” aptvēra ne tikai parādniekus, bet arī visus tos, kas jebkādā veidā ir saistīti ar bankas pakalpojumiem. Šajā datu bāzē jūs varat atrast sevi pat tad, ja kredīts bijis atmaksāts vēl pirms vairākiem gadiem vai arī jūs vēl joprojām turpiniet maksāt hipotēku. Bet liela daļa Kredītu reģistra informācijas ataino kavētas un neatmaksātas kredītsaistības, tāpēc Latvijas sabiedrībā šī datu bāze ieguvusi nosaukumu “melnais parādnieku saraksts”.

Kā darbojas Kredītu reģistrs

Par bāzes pamatlicēju kļuva pati Latvijas Banka, tāpēc informācijas glabātuve ir pilnībā pakļauta un to kontrolē valsts galvenais kreditors. Latvijas Banka reglamentē arī noteikumus, ar kādiem notiek banku mijiedarbība ar Kredītu reģistru.

Reģistra informatīvo bāzi papildina dažādu kredītorganizāciju darbinieki Latvijā un ārvalstīs (ja uzņēmumam ir meitas uzņēmumi ārzemēs). Ziņas par saviem klientiem var ievadīt arī apdrošināšanas kompānijas. Šāda dažādu finanšu struktūru saliedēta darba rezultātā Kredītu reģistrs “zina” par jebkuru paņemto kredītu, pat ja jūs to esat tikai nupat kā noformējis.

Kam ir tiesības izmantot kredītu reģistra datus

Kredītu reģistra ziņas par konkrētu cilvēku vai uzņēmumu var pieprasīt jebkurš kreditors. Nepieciešamo informāciju banka saņem acumirklī, bet ar nosacījumu, ka interešu objekts jau ir kreditora klients vai arī bijis galvotājs. Ja bankai būs nepieciešama uzziņa par potenciālo aizņēmēju ārpus savas sistēmas robežām, tā to var izdarīt, bet tikai pēc tam, kad tiks iesniegts pieteikums aizņēmuma saņemšanai vai izteikta vēlēšanās izpildīt galvotāja funkcijas.

Ja banka vai apdrošināšanas kompānija pieprasīs materiālus par jūsu kredītu informāciju kopumā, tad kā atbildi tā saņems ne tikai ziņas par esošajām saistībām, bet arī par jau atmaksātajiem kredītiem, kā arī informāciju par kavējumiem un citiem maksājumu grafiku pārkāpumiem.

Ir atsevišķa aizņēmēju kategorija, kas uzskata, ka šādu ziņu atlase un analīze, ko veic trešā puse, pārkāpj Latvijas iedzīvotāju tiesības. Bet šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Visi Kredītu reģistra lietotāji ir valsts finanšu tirgus dalībnieki, daudziem no tiem ir licence patēriņa kreditēšanai. Tāpēc tieši Kredītu reģistra sniegtā informācija palīdz šādām kompānijām veikt pilnu un objektīvu konkrētā klienta maksātspējas novērtējumu, lai apstiprinātu aizņēmuma pieteikumu.

Par šādu ziņu saņemšanas rezultātu no Kredītu reģistra kļuva vairākkārtējie banku atteikumi saviem potenciālajiem aizņēmējiem noformēt kredītu. Šādas situācijas nav retums: pieteicējs speciāli noklusē par saviem esošajiem parādiem un kavējumiem, bet kad Kredītu reģistrs izsniedz individuālu informāciju, banka vienkārši atsaka izsniegt naudu.

Tas, ka šāda sistēma pastāv un pilnvērtīgi darbojas, neizraisa šaubas. Viena gada laikā Kredītu reģistrā ienāk vairāki miljoni pieteikumu no dažādām finanšu organizācijām par informācijas izsniegšanu par saviem kredīta pieteicējiem.

Kredītu reģistra informācijas izsniegšanas un saņemšanas mehānisms darbojas, pamatojoties uz Latvijas Bankas paaugstinātas drošības sistēmu. Visi pieteikumi un atbildes tiek sniegtas elektroniskā veidā un tikai Kredītu reģistra biedriem. Visas ziņas par informācijas apmaiņu ir identiskas un tām ir konfidenciāls raksturs.

Atspoguļojamās informācijas piemērs

Jūs esat noformējis bankā kredītu par 1000€ lielu summu. Tiklīdz būsiet saņēmis naudu, Kredītu reģistrā parādīsies jūsu uzvārds un aizņēmuma summa. Ja atmaksa notikts ar grūtībām, bankas speciālists, kurā esat noformējis kredītu, papildinās esošo informāciju (uzvārds un summa) ar īpašām piezīmēm par kavējumiem.

Protams, bankas ir lojālas pret saviem aizņēmējiem, tāpēc maksājuma aizkavēšanās par 2-3 dienām nedos iemeslu saukt jūs par “parādnieku”. Bet ja nauda no aizņēmēja kavējas 50-60 dienas, nenomaksātās summas apmērs ir lielāks par 150€, tad Kredītu reģistrā jau parādīsies negatīva informācija un sīks raksturojums par jums. Tāpēc pat tad, kad beidzot būsiet nomaksājis savu parādu un nāksiet uz citu banku pēc jauna kredīta, iestādes darbinieki varēs redzēt jūsu pagātnes “kļūdas”, un tas var būt iemesls atteikumam izsniegt nākamo aizņēmumu.

Šīs ziņas tiks arī papildinātas ar informāciju par to, kurš ir bijis jūsu galvotājs.

Cik ilgi tiek uzglabāta informācija Kredītu reģistrā

Bāze saglabā visu informāciju par katru jūsu atmaksāto kredītu vēl 15 gadus. Ziņas par kavējumiem vai neatmaksātiem kredītiem paliek reģistra materiālos tikai 5 gadus.

Kā es varu saņemt informāciju par sevi no Kredītu reģistra

Redzēt un izlasīt informāciju par sevi, kas glabājas Kredītu reģistrā, var samērā vienkārši. Parasti iedzīvotāji var dodies personīgi uz Latvijas Banku un, uzrādot pasi, saņemt savu kredītu raksturojumu. Ja pieteicējs ir uzņēmums, tad personai, kas veikusi pieteikumu, ir jāapliecina, ka tai ir tiesības pārstāvēt savas kompānijas intereses. Šāda pārbaude tiek veikta ar Latvijas Uzņēmuma reģistra palīdzību.

Parastie iedzīvotāji var arī saņemt ziņas par sevi no Kredītu reģistra, uzrādot elektronisko personas apliecinājumu, vai ar pasta palīdzību. Lai veiktu pasta pieprasījumu, būs nepieciešams aizpildīt pieteikumu un parakstīt to ar elektronisko parakstu vai notariāli apliecināt savu parakstu, apmaksājot pasta pakalpojumus.

Kredītu reģistrs – tā nav vienīgā legālā bāze, kas satur informāciju par kredītsaistībām. Latvijā pastāv vēl virkne oficiāli izveidotu parādnieku sarakstu, kas palīdz sameklēt esošos kavētos maksājumus, kā arī novērtēt potenciālos aizņēmējus, kuri vērsušies bankā pēc naudas aizņēmuma.